Sestā nedēļa

Pilnmēness
Kā jau gandrīz katru nedēļas nogali, arī pagājušajā devāmies nelielās grupās (kādas pāris grupas pa 6) ārpus Bangkokas. Šoreiz uz Ko Pha Ngan, kur notiek ikmēneša Full Moon Party jeb Pilnmēness svinības. Reāli tas izpaužas kā vienas pludmales pārvēršana par mega klubu, sadalītu pa mūzikas stiliem un uzņēmumiem, kas piedāvā mūziku un dzeramos. Tā kā pasākums kļuvis populārs, tad tiek taisīta arī warm-up party, kas ir dienu pirms īstās. Devāmies uz abām, un man pat labāk patika pirmā, jo tur bija mazāk cilvēku, jo īstajā dienā bija grūti pārvietoties no viena segmenta uz citu. Paralēli jebkādām parastajām klubu aktivitātēm, Thai stilā, vēl bija degošas virves griešana, pār kuru tad lēca jebkurš iedzērušais (vai vienk apdauzītais). Un tad viņi, protams, to ritmu paātrina, līdz cilvēks paklūp aiz tā liesmojošā objekta. Es brīnos, kā nevienam nevarēja manīt apdegumus.. Benzīns tika lietots vēl virknē atrakciju - ugunsspļāvējs, un tad tas koks zem kura jāpadejo, atliecoties atpakaļ (nu kā to iekārtu sauca?) - tas arī bija degošs. Tad vēl daudz lāpu, gaismu, lielais stars debesīs, daudz neeona krāsu un mākslinieku, kas taisīja "tetovējumus" ar šīm krāsām (tie noiet pirms tu aizej gulēt, ļoti depresīvi heh). Kontingents bija pārsvarā apdzērušies baltie, pa kādiem Thai arī. Parastās hookers meitenītes, kas meklē turīgus makus, vairāki ladyboys ar to pašu nolūku, tikai 'smukākām' (mākslīgajām) krūtīm, kuras, protams jāizrāda visiem. Nu tāds apmēram tas pārtījs :D

Daba
Paralēli pārtiju baudīšanai, baudījām arī mūsu resort, kas atradās blakus pludmalē, kur nav iespējams nokļūt ar nekādu riteņus-saturošu transportu. Tikai ar kājām (2h pa kalniem un džungļiem) vai laivu (motorizēta gan). Pludmale tīra, ūdens zaļš, laiks silts, saule spoža - principā parastā Taizemes paradīze pludmalē :)) Mūsu mītnei bija kolosāli relaksējoša sistēma, kad par visiem mielastiem nav jāmaksā, jo to pieskaita istabas īres maksai, un tad beigās par to visu samaksā. Es praktiski visas maltītes ēdu tur (ēdiens kolosāls), ik pa laikam paņēmu kādu dabīgo mango sulu ar ledu (fantastiska!) un principā relaksējos. Galā samaksāju 1000 baht (ap $33), un tas par divām dienām un divām naktīm! Dārgāks gan ir transports uz šo Taizemes nostūri - 1000 katrā virzienā, un jāceļo vispirms ar taksi uz vilciena staciju, tad ar vilcienu 12h, tad kuteri 4h, vēl taksi un vēl laivu. Un tad tu esi galā :) Bet tas viss bija tā vērts.
Vēl kolosāli interesanti bija pabrist pa džungļu taku uz salas. To gan ilgi nedarījām, jo viss ir slidens un durstīgs utt. Un vēl redzējām ūdenskritumus. Šoreiz gan ne zaļus un apaugušus, bet tādus ļoti akmeņainus, ko principā veidojusi tāda kalnu upe, lauzdamās pa klinšainu gultni. Ūdenskritums gan bija pažuvis (neskatoties uz lietaino sezonu), bet līdzarto mēs varējām pakāpt uz augšu pa to ūdenskritumu. Papeldējāmies un pasēdējām gurguļojošā dabiskā džākūzī :P.

Garlaicīgums un studenti
Šodien lekcijā centos saprast, vai vispār kādam interesē tas, ko saka profesors. Atzīšos, man arī neinteresēja, jo viņš spēja būt TIK garlaicīgs.. Nu protams, ir zināmi iemesli, kādēļ lekcijas nav izturamas - viņš izmanto lekciju slaidus, kurus radījuši grāmatas izdevēji, nevis viņš pats; arī lekcijas viņš deklamē sēžot, nevis stāvot, parādot, ka arī viņam ir mazliet piekāst. Un slaidu izdrukās parādās "insert figure X from page Y in book". utt. ā, un uz mana lekcijas galdiņa šodien bija rakstīts "critic royal is a crime!!! Fucking Thailand [middle finger picture]" (sic) , ko pilnīgi noteikti ir rakstījis kāds Taizemietis... Interesanti.

Hm, nu laikam jau tas arī viss...
līdz nākamajai reizei

Dzīvesritms

Tā, nu jāsāk ar septiņām lietām. Otrkārt, atvainojos par iztrūkumu ierakstu jomā. Piektkārt, varētu gadīties, ka šajā ierakstā būs kādas 'domu spēles' (*izvilktā skolotājas balsī).

Jā, esmu mazliet pārguris pēc nakts mācīšanās, pēc pēdējo divu garo vīkendu pavadīšanas ārpus Bangkokas un vienkārši tāpēc, ka sadzīvot ar visiem te nav tik viegli.

Taizemē, bet ne Bangkokā?
Viss sākās ar vienas meitenes uzrakstu uz manas Facebook wall, kas apmēram pauda sašutumu par to, ka visi mani komentāri ir par Bangkoku, laigan man vaidzētu būt Taizemē. Jā, meitenei sajuka Bangkoka ar Bangladešu, bet nu kuram negadās (mhm, Aiga). Mēģinot izgudrot, kā pēc iespējas pieklājīgāk atbildēt, konstatēju, ka jau vairāki cilvēki Ņujorkā man ieteica pēc iespējas biežāk tik prom no Bangkokas, lai redzētu īsto Taizemi. Un atšķirības ir.

Ja pirmo reizi bijām uz izteikti tūristīgu pludmali (Hua Hin), tad šoreiz devāmies uz ciemu/ mazpilsētu (Kanchanaburi reģionā), kura šķita mazāk tūristīga. Laigan jāatzīst, ka netālu esošais Tīģeru templis un ūdenskritumi ir radījuši biznesa iespējas daudzajiem hoteļiem un hosteļiem. Vienā tādā palikām arī mēs. Tas uzbūvēts purvā, uz pāļiem, radot jocīgi džunglisku sajūtu. Purva klātbūtne visu laiku biedēja ar čūsku, moskītu vai krokodilu tuvību. Patiesībā no pieminētajiem tikai moskīti tur eksistē, turklāt bez-malārijiskie. Mēs ar Michael no piedāvātā izvēlējāmies lētāko istabu, kas maksāja 150Baht ($5) par vienu nakti. Tātad, katram divarpus dolāri. Tiesa, dušā bija tikai aukstais ūdens un ne dvieļu ne segu īsti nebija, bet mēs bez problēmām izdzīvojām. Galu galā mēs tur tikai atlūzām divas naktis. Aukstai dušai arī nav ne vainas, šajā klimatā... Redzējām gan tīģerus, gan pataustījām tos, gan izpeldējāmies ūdenskritumos. Daži vairāk kā citi (lecot no tiem tur, kur var pārlauzt sprandu ...). NU jebkurā gadījumā ūdens bija vēss, kā jau no avotiem, un man pat izdevās pārsalt beigās. Pirmo reizi Taizemē laikam...

Man patīk lielas pilsētas, es nekad negribētu dzīvot kaut kādos miestos. Neskatoties uz troksni (nu kurš gan to pamana), piesārņojumu (nu labi, paklepojam vienu vakaru), un blīvumu (kopā jautrāk!) ir ērti un patīkami būt pilsētā. Patiesībā visi tie trūkumi tikai uzlabo pilsētu, padarot to īpašu. Bet ārpus Bangkokas ir pavisam cita sajūta. Pēkšņi dzīve kļūst par atvaļinājumu, visur daba, vējš (un līdzarto nav tik karsts un nevajag kondicionierus). Dzīves ritms ir daudz lēnāks, cilvēkiem nav kur skriet, nav īsti ko sasniegt, bet ir ok. Galvenais, ka ir ēdiens. (Taizeme ir viena no divām retajām DienvidAustrum āzijas valstīm (otra ir Vjetnama), kuras spēj saražot pietiekamu daudzumu pārtikas pašu patēriņam).

Tā, nu te arī tas viss apraujas, jo es miegu ciet. Apsolu vēl kādu rindu drīz.