Devīto (o jā) nedēļu noslēdzot
Kā gan apkopot, izanalizēt un pasniegt glīši dekorētu pārdomu par Taizemi?
Baidos, ka man nebūs laika un pietiekamas perspektīvas šobrīd, lai ko tādu piedāvātu. Bet varu piedāvāt domas, kas vijas caur manu prātu. Lai būtu kaut kāda struktūra, grupēšu tās telpas un laika ierobežotās epizodēs.
Epizode 1.
Satiku, ejot ar Evelīnu (no Zviedrijas) pēc ēdiena uz lokālo ēstuvi, vecu balto kraķi, kas turpat sēdēja. Palīdzējis mums pasūtīt ēdienu, jo zināja Thai, Lao u.c. valodas, viņš mūs „aplaimoja” ar savu skatu uz Taizemi un tās iedzīvotājiem. Viņaprāt ‘vienīgie, kas te strādā’ ir ķīnieši, lao (Laosas iedzīv) un birmieši, no kuriem tikai ķīnieši darot to ar prātu. Ja Laosietim iedotu arklu un pateiktu „ar!” viņš arī artu, bez buļļa, vienkārši pats, neskatoties uz to, ka zeme cieta kā betons. Taizemietis atrastu iemeslu atpūsties, paņemt pārtraukumu, un nestrādātu, bet Ķīnietis uzdotu jautājums „Bet kāpēc tā zeme tik cieta? Un kur ir bullis?” Chulas Universitāte, kurā pēc viņa teiktā, viņš arī pats ir bijis pasniedzējs, sastāvot pārsvarā no tukša prestiža, - gan studentu, gan profesoru ziņā. Viņš esot(par naudu) uzrakstījis pāris disertācijas jomās, kuras nekad nav studējis, un tās esot aizgājušas bez jautājumiem.
Epizode 2.
Ierodos uz kārtējo Jogas nodarbību, un tur, kārtējo reizi ir pilns ar veciem baltajiem večiem. Jā, daži spēj izliekties labāk par mani, bet daži tur vienkārši laikam kavē laiku. Cenas gan ir Rietumu līmenī, bet es sāku just jogu kā būtisku manas dzīves un veselības sastāvdaļu (fiziskās UN garīgās). Baltos cilvēkus te sauc par „expats” , jo tie pārvākušies uz dzīvi (vecumdienām) Taizemē. Ir īpaša (ilgtermiņa) vīza rietumniekiem pēc 50. Un jā, viņiem visiem ir jauniņas Thai sievas, un viņu dzīvesveids uzliek zināmu stereotipu tam kā vietējie redz baltos cilvēkus. To gan mazina fakts, ka mēs te esam jauni, bet vienalga kautkāds bias ir jūtams. Interesanti, ka vienmēr tiek runāts par to, ka rietumniekiem ir stereotipiski uzskati par aziātiem, bet īstenībā tas darbojas divos virzienos.. Un šo faktu nevar ignorēt, ja plāno kaut kādu (biznesa) sadarbību virzienā R-A.
Epizode 3.
Protests pie valdības ēkas (nē, es tur nebiju klāt).
Ministru prezidents Thaksin, kas tika nosviests armijas apvērsumā 2-3 gadus atpakaļ slēpjas Londonā, tērejot savu korupcijā sazagto naudu, kamēr vietējās tiesas izdod kārtējo aresta rīkojumu. Viņam sekojošais ministru prezidents tika novākts pirms mēneša, kad konstitucionālā (!) tiesa viņu atzina par vainīgu naudas saņemšanā no neatļautiem avotiem. Viņš esot pārraidījis divus raidījumus, kuros mācīja taisīt ēst, un saņēmis honorāru. Tā kā konstitūcija neatļauj valsts ierēdņiem strādāt citu algotu darbu, tad viņu par to atstādināja. Pašreizējais MP Somchai ir Thaksin brālēns.
Protestus rīko People’s Alliance for Democracy (PAD), kas vienkārši apvieno visus (!), kuriem ir kaut kas pret valdību. Saknē ideja ir protestēt pret korupciju un visatļautību (kaut kur dzirdēts?). Izmantotās metodes gan šo organizāciju diskreditē – viņi ir ieņēmuši un izmanto valdības ēku kopš augusta beigām, viņi ir uzbrukuši policijai, organizējuši streikus lidostās un dzelzceļa stacijās, ar varu apturējuši ministrus un aizlieguši viņiem ierasties darbavietās utt. Jaunākais notikums ir otrdienas sadursme ar policiju, kurā vairāki simti protestētāju tika ievainoti ar asaru gāzi un citādi. Universitāte gan man ir pietiekami tālu (gan tiešā gan netiešā nozīmē) no šiem notikumiem, manu dzīvi notiekošais neiespaido.
Epizode 4.
TimesOnline izdod jaunāko universitāšu vērtējumu un sarindojumu pēc atzīmēm. Mans istabas biedrs Geun-Mo (korejietis): „Un kur ir Chula?” ...
Epizode 5.
Šodien ierados mājās pēc lekcijas un pirmo reizi ‘atlūzu’ tā, kā es mēdzu pirmajā gadā Ņujorkā. Sen tas nav noticis. Šāds snauds ir īpašs ar to, ka organisms ir tik pārguris, ka viss atslābinās, prāts beidzot izlemj ‘piekāst’ visu un atslābinās pavisam. Rezultāts ir tāds transs, kurā organisms ir neizmērojami smags, un tur ieeeegrimsti gultā... kaifīgi.
Jautājums – kāpēc? Lūk, šodien mēs visu lekciju (Business Strategy – Biznesa Stratēģija, cik gan precīzs tulkojums) pavadījām darbojoties grupās pa 4, diskutējot par savu virtuālo korporāciju, mēģinot izlemt, kādu stratēģiju realizēt, lai apsteigtu konkurentus – pārējo studentu grupu veidotās firmas. Instrukcija šai ‘spēlei’ ir 30lpp, un aptvert visus sīkumus, pār kuriem mums ir kontrole ir nereāli pirmajā reizē. Rezultātā es vadīju mūsu grupas mēģinājumus radīt stratēģiju un ievadīt to datorā. Firma eksistēs divus testa gadus, un tad 10 īstos gadus (katru nedēļu tiek izspēlēti divi gadi, kad mēs sagatavojam savus skaitļus, nezinot, ko dara citas komandas. Tad visiem vienā laikā tiek parādīti pārdošanas rezultāti, kas atkarīgi no tā, ko darījušas citas firmas). Pasniedzējs apgalvoja, ka tas ir ļoti reālistisks modelis un ka šī spēle mums iemācīs vairāk nekā lekcijas, kas mums bija pirmajā semestra daļā.
Epizode 6.
Es laikam braukšu uz Buenos Airesu Argentīnā uz nedēļu sava pavasara brīvlaika laikā kopā ar citiem NYU STERN studentiem, pētīt firmu un ... jaunu kontinentu! (turpinājums sekos...)
Epizode 7.
Augļu tirgotājs, pie kura es vienmēr nopērku augļus, atrodas savā postenī netālu no manas dzīvokļu mājas katru dienu apmeram starp pulkst. 5 un 7. Viņa vienīgais darbs ir sagriezt augļus un pārdot tos. Viņš izskatās, ka ir ap 23, tātad, būs visi 26 vismaz (jo Thai izskatās krietni jaunāki, nekā patiesībā ir). Un tomēr.. iedomāsimies – un ko tu strādā? – ā, es tirgoju augļus uz ielas. Un gribas ticēt, ka tas cilvēks ir inteliģents, jo stulbs jau viņš neizskatās, bet brīžiem cenšos padomāt reālistiski – šie cilvēki uz ielām nav gājuši skolās... Bet kas gan ir skola te – zemē, kur statuss, kontakti un radniecība, šķiet, nosaka vairāk nekā reālie sasniegumi un inteliģence. Negribu apgalvot, ka tā ir vienmēr vai ka tas padara šo valsti sliktāku, bet tā ir realitāte. Studenti Chulā apgūst biznesa pamatus, bet daudz svarīgāk ir tas, ka viņi satiek citas augšējā slāņa atvases un izveido kontaktus, kas palīdzēs dzīvē.
Pārvietojamies telpā. Chulalongkorn Universitāte. Mana Taizemiešu grupas biedrene šodien bija saģērbusi aksesuārus, kuru kopējā vērtība noteikti iesniedzās simtos ja ne tūkstošos DOLĀRU. Brīžiem man šķiet, ka uniforma ir nevis sodība, bet glābiņš mums, starptautiskajiem studentiem. Diez vai Kanādiešu meitenes justos labi savos uz ielas pirktajos lupatsvārkos blakus jaunākajam D&G tērpam apjoztam ar HERMES šalli un pieskaņotām Gucci kurpēm...
Ir daudz īpatnību šai zemei, un ne visas ir izprotamas un man pieņemamas. Protams, nav jau svarīgi vai es tās pieņemu vai ne – no tā jau Taizeme nesāks funkcionēt citādi. Bet pārvākties uz dzīvi te, blakus citiem baltajiem... nu jūs jau paši zināt atbildi =/
Ak un vēl – mēs jau sākam jokot, ka ja gribat atrast vissačakarētākos cilvēkus pasaulē – jāmeklē Taizemē. Un nejau starp Taizemiešiem...
posted by Martins Jukna @ 10:05 AM
0 Comments
