Mātes diena

Taizemē Mātes diena ir ne tikai svētki ģimenē, bet arī svētki karaļvalstij kopumā, jo tiek svinēta arī Karalienes dzimšanas diena. Atradām un dzirdējām šur un tur, ka būšot kautkādi pasākumi / uguņošana pie Grand Palace, un devāmies tur. Trāpījām tieši laikā uz noslēgumu kautkādam svinīgam pasākumam laukumā un uz svecīšu iedegšanu.







Visam sekoja kopīga dziedāšana/ runāšana/ saukšana. Izklausījās pēc himnas, kam sekotu laba vēlējumi karalienei. Uz mums gan viens vecāks kungs ilgi skatījās ar fiksētu skatienu... laikam nepatika atkailinātie pleci meitenēm un vienam džekam, bet, kā jau Thai, viņš neko neteica un pēc laika aizgriezās. Uguņošanas nebija, bet ugunis uz ielām sadegtas bija gan!





Karaliskā ģimene vispār te tiek turēta augstā godā, un viņu attēli ir visur - uz (un iekš) lielveikaliem, uz ielu stūriem, valsts iestādēm, hoteļiem - praktiski visur un lielā blīvumā. (Gandrīz kā Starbucks Manhetenā :P ). Jau grāmatās pirms ierašanās lasīju, ka karalisko ģimeni nedrīkst negatīvā kontekstā pieminēt (pareizāk sakot tas nav aizliegts, bet sabiedrība viņus tā mīl, ka tevi uzskatīs par nekulturālu, aizvainojošu un rupju). Tāpēc arī jābūt pieklājīgi ģērbtiem, ja dodamies tempļos, pilīs utt. Bet kā šī mīlestība ir panākta, es lasīju kādas grāmatas aprakstā - tiekot cenzēti ārā visi raksti, kuros karaliskā ģimene izskatītos neveikli vai neglīti, tādējādi it kā mākslīgi tiek veidots šis ideālais tēls. Un viņu izskats atmiņā ir iespiedies pat man, šodien, piemēram, es TV uzdūros kanālam, kas visu laiku mierīgas mūzikas pavadījumā rādīja karalienes un citu ģimenes locekļu attēlus. Arī lielveikalā bija milzu izstāde ar rojālām gleznām. Mazliet ir jocīgi un nepierasti, ka tāds personības (-u) kults eksistē. Bet tā arī laikam ir vienīgā lieta, kas vizuāli atgādina par Taizemes nedemokrātisko valdību.

Ikdienā Bangkoka izskatās šādi: