Fragmenti

Mans istabas biedrs (korejietis) runā pa telefonu ar savu badiju (buddy - lokālais students, kas palīdz adaptēties) par došanos uz klubu: "what? oh ID and password? ok I dont have the password" izrādās runa bija par ID vai pasi...

Šodien mani atkal intervēja (pirmā reize bija pie tempļa, kurā guļošās budas statuja), šoreiz nevis vidusskolēni, bet studenti un nevis par "what you like food in Thailand" bet par "how do people view homosexuality in your country". Lūk.

Viens profesors šodien visiem ieteica aiziet pie plaukstas zīlētājas, un pat izstāstīja, ka nevajag viņai neko teikt, tikai paprasīt, lai izstāsta mūsu pagātni. Mēdzot būt ļoti akurāti. Viņš noslēdza ar "I'm trying not to believe this".

Konstatēju, ka praktiski katru dienu ēdu kaut ko citu. Un viss šķiet diezgan labs.